Tautas dziesmas

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu to Rīgu ieraudzīju:
Visapkārt smilšu kalni,
Pati Rīga ūdenī.

V 1756,3104

Sen to Rīgu daudzināja,
Nu to Rīgu ieraudzīju:
Visapkārt smilšu kalni,
Pati Rīga ūdenī.
Gana liela Rīgas pils,
Salmu jumtu neredzēja;
Ķieģeļiemi, daktiņiem,
Ozoliņa galdiņiem.
Rīga, Rīga, skaista Rīga,
Kas to skaistu darināja?
Vidzemnieku sūri darbi,
Pakavoti kumeliņi.

V 1980, 3061

Rīgā iešu es, māmiņa,
Rīgā viegla dzīvošana:
Stikla durvis, vara vārti,
Paši veras neverami.

V Bb 14, 744

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Visi Rīgā satecēja:
Lieli, mazi kliņģerīši,
Visi Rīgā cepināti.

Z 84, 3678

Prom uz Rīgu, prom uz Rīgu,
Rīgā laba dzīvošana:
Rīgā rēja zelta suņi,
Sudraboti gaiļi dzied.

K 997, 16857

Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzēju Rīgas pili,
Rīgas pils strādnieciņus.

V 828, 9417

Rīdziņ, tavi skaisti dēli,
Kas tos skaistus audzināja?
- Daugaviņa, māmuliņa,
Šūpojusi, auklējusi.

V 464, 1319

Ai tu liela Rīgas pile,
Kas var tevi aptecēt?
Nams pie nama, stūr’s pie stūra,
Otras malas neredzēju.

V 1919, 2800

Sen dzirdēju, nu redzēju
Rīgā zaļu ozoliņu:
Vara sakne, zelta zari,
Sudrabiņa lapiņām.

K 166, 1252

Ai, ai vecā Rīga,
Tavu vecu vecumiņu:
Es piedzimu, tev’ ieraugu,
Es nomiršu, tu paliksi!

K 1722, 6830

Rīga balta, Rīga balta,
Kas to baltu balināja?
Kurzemnieku rudzi, mieži,
Sirmi, bēri kumeliņi.

Z 968, 3400

Rīga dimd, Rīga dimd,
Kas to Rīgu dimdināja?
Vidzemnieku rudzi, mieži,
Pakavoti kumeliņi.

Z 1573, 3201

Avots: “Latviešu tautasdziesmas”, izdevniecība “Zinātne”, Rīga, 1983.