Mārtiņa baznīca

Kad cēluši Rīgas Mārtiņa baznīcu, nekādi netikuši uz priekšu: cik dienā uzceļ, tik naktī nobrūk. Tad darba vadītāji izkaluši lielu atslēgu, sasaukuši visus strādniekus kopā un prasījuši, kurš gribētu būt par šīs baznīcas saimnieku, tas saņems atslēgu. Viens vīrs, vārdā Mārtiņš, atsaucies. Vadītāji likuši viņu dzīvu iemūrēt baznīcas sienā, bet atslēgu iemūrēt virs durvīm. No tā laika darbi labi veikušies, un baznīca nosaukta iemūrētā Mārtiņa vārdā.

informācijas avots: www.rsp.lv