Simbolu vēsture

Ģerbonis

Zināms, ka kopš 1225 - 1226.gada līdz 1330 - 1340. gadiem pilsētas zīmogā redzams pilsētas mūris ar atvērtiem vārtiem un diviem torņiem, starp kuriem vidū novietots krusta spieķis, bet tam katrā pusē pa atslēgai. Viduslaiku pilsētu ģerboņos mūris ar vārtiem bija izplatīts heraldiskais elements, kas simbolizēja pilsētas patstāvību, nozīmīgumu un spēku. Atslēgas, kuras parasti tiek skaidrotas kā šķīstītavas un paradīzes atslēgas, simbolizēja Sv.Pētera aizgādību pār pilsētu, savukārt krusta spieķis simbolizēja bīskapa varu pilsētā. 1347. gadā Rīgas rātei tika izgatavots jauns zīmogspiednis, kurā redzamas ģerbonī notikušās izmaiņas. Tajā saglabājušies elementi no iepriekšējā ģerboņa - pilsētas mūris ar paceltiem vārtiem un atslēgas, bet mainījies to novietojums. Krusta spieķi nomainījis ordeņa krusts, kas simbolizē ordeņa virsvaru Rīgā. Klāt nācis jauns elements – lauva paceltajos pilsētas mūra vārtos, kas norāda uz pilsētnieku drošsirdību un uz rīdzinieku arvien pieaugošo patstāvību.

Ar 1554.gadu Rīgas pilsētas ģerboni papildināja jauns heraldiskais elements - ģerboņa vairoga turētāji – lauvas.

1656.gadā pilsēta ieguva tiesības savā ģerbonī ievietot Zviedrijas karaļa kroni kā pateicību par varonīgo pilsētas aizstāvēšanu Krievijas aplenkuma laikā.

Pēc Ziemeļu kara, Rīgai nonākot Krievijas impērijas pakļautībā, Krievijas cariene Katrīna II 1788.gadā apstiprināja Rīgas pilsētas ģerboni. Vairoga turētāji lauvas tika nomainīti ar Krievijas impērijas simbola – divgalvainā ērgļa pusēm, bet Zviedrijas karaļa kronis - ar Krievijas imperatora kroni.

1925.gada 31.oktobrī ar Valsts prezidenta apstiprinājumu Rīga ieguva ģerboni, kura apraksts ir šāds: “Sudraba laukā sarkans ķieģeļu mūris ar diviem torņiem un paceltiem vārtiem, kuros zelta lauvas galva, vairoga augšdaļā starp torņiem zem zelta kroņa zelta ķetnu krusts un divas sakrustotas melnas atslēgas. Vairoga turētāji ir uz stilizētas akanta lapu balstītas pelēkas dzegas stāvoši divi zelta lauvas ar sarkanām mēlēm un atpakaļ grieztu galvu”.

Padomju varas gados ilgu laiku pilsētu simbolikai nepievērsa uzmanību, tikai 1967.gada 15. februārī apstiprināja Rīgas pilsētas ģerboni (to veidojot gan netika ievēroti heraldikas likumi). Ģerbonī parādījās sarkana zvaigzne - padomju varas simbols, vārtos lauvas vietā tika ievietots Rīgas pilsētas dibināšanas gads “1201”, savukārt vairoga pamatu veidoja Latvijas PSR karoga krāsas.

Karogs

Rīgas karogs vēstures avotos pirmoreiz minēts 1232. gadā, tomēr tā krāsa un forma nav zināma. Pēc Rīgas iesaistīšanās Hanzas savienībā (1282) tika noteikts, ka Rīgas kuģu karogā jābūt baltam krustam. Karoga forma un krāsa nav norādīta. 14.gs. sākumā Rīgas kuģiem tika noteikts melns karogs ar baltu krustu, domājams, taisnstūra forma ar ķīļveida iegriezumu, kādus praksē visbiežāk lietoja.

Pēc 1582. gada Rīgas tirdzniecības kuģu karogs bijis balts ar sarkanu pilsētas ģerboni. 17.gs. vidū Rīga ieguva jaunu tirdzniecības kuģu karogu - zilu ar dzeltenu krustu, krusta centrā uz sarkana laukuma divas sakrustotas atslēgas. Šāds karogs lietots vēl līdz 1860. gadam, kaut arī 1673.gadā Rīgas statūtos apstiprināts jauns kuģu karogs - zils ar baltu uz pusēm taisnstūra formā.

1917. gadā Rīgai tika apstiprināts jauns karogs - zils, sarkans un balts vienādās daļās.

1920-1930. gadā Rīgai tika atjaunots zilibaltais karogs, ko 1937. gadā papildināja ar Rīgas ģerboni karoga centrā. Šāds karogs pastāvēja līdz 1940. gadam.

Latvijas PSR gados Rīgai apstiprinātais karogs bija sarkans taisnstūris, kura vienā pusē atradās Ļeņina portrets ar lauru zaru un uzrakstu "Visu zemju proletārieši, savienojieties!", bet otrā pusē - LPSR gerbonis un uzraksts "Rīgas pilsēta" latviešu un krievu valodā. Karogu papildināja dzeltenas bārkstis un Ļeņina ordeņa lente.